2025. gadu sākam ar vēl nepieredzētu neskaidrību. Ģeopolitiskā spriedze, tirdzniecības kari, ekonomiskā polarizācija un arvien stingrākie noteikumi maina to, kā preces pārvietojas pa pasauli. Ražotājiem un tirdzniecības organizācijām šīs neskaidrības nozīmē ko vairāk nekā tikai izaicinājumus. Šie traucēkļi var nozīmēt zaudētu peļņu, samazinātu piekļuvi tirgum un lielākas izmaksas uzņēmumam.
Ierastā piegādes ķēžu pārvaldība, kuras pamatā bija ilgtermiņa plāni un noturība, vairs neder. Tagad uzņēmumiem vajadzīgs kas atšķirīgs – nevis plāns, kā atgūties pēc traucējumiem, bet gan veids, kā pielāgoties reāllaikā un traucējumus apsteigt. 2025. gadā visnozīmīgākā piegādes ķēdes pārvaldības stratēģija būs izveicība.
Traucējumu tīkls
Neskaidrības pasaules tirdzniecībā ir viena no lielākajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras uzņēmumi. Ģeopolitiskais spiediens, tirdzniecības ierobežojumi, tarifi un piegādes ķēžu sastrēgumi – viss tikai pieaug. ASV sāncensība pret visiem pārējiem ir kļuvusi tik izteikta, ka daudzi uzņēmumi sāk pārvērtēt to, kur iegādāties savas preces un pārdot saražoto.
Tajā pašā laikā strauji mainās ekonomika. Inflācija un nepastāvīgais patērētāju pieprasījums padara ilgtermiņa plānošanu tik sarežģītu, kā nekad. Pieaug protekcionisms, un daudzas valdības dod priekšroku preču ražošanai valsts ietvaros, nevis paļāvībai uz starptautisko tirdzniecību. Šī tendence vēl vairāk fragmentē piegādes ķēdes, jo uzņēmumi vēlas izmēģināt “nearshoring” (darbības pārcelšana uz citu tuvējo valsti) un “friend-shoring” (sadarbība ražošanā ar draudzīgām valstīm) iespējas, lai mazinātu atkarību no vienas valsts vai reģiona.
Šogad ekonomiskā nomāktība Eiropas Savienībā kļuvusi sevišķi izteikta. Pieaugot enerģijas cenām, darbaspēka trūkumam un stingrākiem vides aizsardzības noteikumiem, ražošana Eiropā sākusi zaudēt konkurētspēju salīdzinājumā ar citām pasaules daļām, un ražotāji izjūt krietni lielāku slodzi. Daži uzņēmumi cenšas ievērot visas šīs prasības tā, lai izmaksas būtu efektīvas, taču citi ražošanu pārcēluši uz lētākām pasaules daļām.
Konfrontācijā ar šo spiedienu Eiropas ražotājiem jāatrod jauni veidi, kā saglabāt efektivitāti un konkurētspēju. Pieturēšanās pie tradicionālajiem piegādes ķēdes modeļiem nederēs. Tā vietā uzņēmumiem vajadzēs uz izveicību orientētas stratēģijas, kā ātri pārkalibrēt iepirkumus, ražošanu un izplatīšanas tīklus atkarībā no notikumiem tirgos.
Kādēļ 2025. gadā panākumu atslēga ir izveicība?
Piegādes ķēdes izveicība ir spēja ātri reaģēt, pieņemt tūlītējus lēmumus un mainīt darbību pēc vajadzības. Izveicīgi uzņēmumi neieguldās statiskas piegādes ķēdes modeļos, kuri tikai spēj izturēt vai amortizēt triecienus, tā vietā tie pielāgo vai pārvirza piegādes ķēdes, tiklīdz parādās traucējumi.
Ierastajai praksei raksturīgi lieli izlīdzinošie krājumi, stabili līgumi ar piegādātājiem un centralizēta lēmumu pieņemšana. Šī pieeja vairo stabilitāti labi paredzamā vidē; tomēr neparedzamos laikos tā var kļūt par būtisku vājo punktu.
Turpretī izveicīgu piegādes ķēžu pamatprincips ir elastība. Tās uzņēmējiem ļauj mainīt piegādātājus, mainīt ražošanas grafikus un mainīt transportēšanas maršrutus, ja rodas traucējumi. Izveicīgi uzņēmumi pielāgojas un prognozē, nevis vienkārši reaģē pēc krīzes.
Kā vadošie uzņēmumi izmanto izveicību
Izveicību kā galveno piegādes ķēdes stratēģiju jau tagad ievieš daudzi no pasaules visveiksmīgākajiem uzņēmumiem. Piemēram, “Apple” ir pēdējos dažos gadus strādājis pie tā, lai dažādotu ražošanu, lai nebūtu pārmērīgi atkarīgs no viena reģiona. Tradicionāli tā paļāvās uz piegādātājiem no Ķīnas, taču nu šis uzņēmums ir paplašinājis ražošanu Indijā, Vjetnamā un Meksikā. Vairāki ražošanas centri ļauj “Apple” ātri pārvietot ražošanu, ja tas nepieciešams tirdzniecības ierobežojumu, darbaspēka trūkuma vai politiskas nestabilitātes dēļ.
“Zara” visu savu biznesa modeli ir būvējusi tā, lai tas būtu izveicīgs modes nozarē. Atšķirībā no tradicionāliem mazumtirgotājiem, kuri plāno savas kolekcijas mēnešiem iepriekš atkarībā no tā, kas, viņuprāt, būs pieprasīts, un kuriem ir gari ražošanas cikli, “Zara” izmanto pieprasījuma izsekošanu reāllaikā, lai pārkonfigurētu savu ražošanu atbilstoši tam, ko klienti patiešām vēlas. Tas šim uzņēmumam ļauj piedāvāt jaunu stilu par sešu nedēļu laikā un izvairīties no pārāk lieliem krājumiem un nocenojuma.
“Toyota” – līderis savā nozarē, ievieš izveicību, pārveidojot savu piegādes ķēdes stratēģiju. Šis uzņēmums bija pazīstams kā pirmais, kurš ražošanā izmantoja principu “tieši laikā” (Just-in-time – JIT), kas nosaka, detaļas tiek piegādātas tieši tad, kad tās vajadzīgas. Tomēr piegādes ķēžu traucējumi pēdējos gados mudināja “Toyota” savu pieeju mainīt. Tagad “Toyota” integrē izlīdzinošās stratēģijas svarīgajām detaļām, vienlaikus saglabājot elastību iepirkumu un ražošanas grafikos. Šī hibrīdā pieeja nodrošina efektivitāti, vienlaikus pasargājot no iespējama piegādes iztrūkuma.
Šie uzņēmumi parāda to, ka izveicība ir kas vairāk par vienkāršu krīzes pārvaldību – tā ir paliekoša priekšrocība attiecībā pret konkurentiem. Uzņēmumi, kuri paredz traucējumus un var ātri mainīt kursu, var veiksmīgāk izmantot iespējas tirgū un orientēties neskaidrajā situācijā.
Kā Latvijas uzņēmumi var ieviest izveicību savās piegādes ķēdes darbībās
Arvien nestabilākajā pasaules ainavā tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot savu pozīciju nākamajā desmitgadē, piegādes ķēdes obligāti jāveido izveicīgas, nevis jāuzskata tā par vēlamo stratēģiju. Tie, kuri spēs ātri pielāgoties mainīgajai tirdzniecības politikai, ekonomiskajai neskaidrībai un piegādes ķēžu traucējumiem, paaugstinās savu konkurētspēju.
Pirmais solis uz izveicību ir darbības elastības un attiecību ar piegādātājiem uzlabošana. Latvijas ražotājiem un tirdzniecības uzņēmumiem jāatsakās no neelastīgajām ilgtermiņa piegādes ķēdes struktūrām un to vietā jāveido labāk pielāgojamas iepirkumu, krājumu un izplatīšanas stratēģijas.
Viena praktiska pieeja ir izpildes laiku samazināšana, optimizējot reģionālo piegādātāju tīklus. Uzņēmumi, kas paļaujas un tālu esošiem piegādātājiem, saskaras ar nestabilām piegādes izmaksām, ilgāku pārvadājumu laiku un ģeopolitisko risku. Tā rīkojoties, Latvijas uzņēmumi, visticamāk, arī mazinās atkarību no tāliem sūtījumiem un varēs krājumus atjaunot ātrāk, labāk kontrolējot preču plūsmu, jo daļu no sava iepirkuma pārvirzīs uz Eiropas un Ziemeļvalstu piegādātājiem.
Vēl viena izšķiroši svarīga joma ir krājumu stratēģija. Šī laika neskaidrie apstākļi prasa vieglāku, veiklāku pieeju. Uzņēmumiem vajadzētu ieviest hibrīdu plānu, kurā efektivitāte ir līdzsvarā ar gatavību – saglabājot svarīgākos izlīdzinošos krājumus svarīgākajām detaļām, savukārt mazāk nozīmīgos krājumus samazinot, lai izvairītos no pārāk liela kapitāla iesaistīšanas.
Svarīgi arī pāriet uz decentralizētu lēmumu pieņemšanu. Daudzās tradicionālajās piegādes ķēdes struktūrās paļaujas uz centralizētu lēmumu pieņemšanu – tas var palēnināt reakcijas laiku, ja rodas traucējumi. Tā vietā Latvijas uzņēmumiem vajadzētu iedrošināt reģionālos loģistikas vadītājus un vietējos partnerus veikt pielāgojumus reāllaikā atbilstoši aktuālajiem apstākļiem. Šāda pieeja nodrošina ātrāku reakciju uz neparedzētiem piegādes ķēdes traucējumiem un ļauj preces pārvietot efektīvi, negaidot apstiprinājumu no galvenā biroja lielā attālumā.
Papildus lēmumu pieņemšanai izveicībā liela loma ir scenārija plānošanai un risku pārvaldības pamatnostādnēm. Latvijas uzņēmumi, kas regulāri veic “ja nu” analīzi – piemēram, vērtējot aizkavēšanās uz robežām, piegādātāju izpildes problēmu vai ekonomiskās lejupslīdes ietekmi – ir labāk sagatavoti tikt galā neparedzētos apstākļos. Ja rodas traucējumi, uzņēmumi, kuriem ir plāns neparedzētiem gadījumiem, var izvairīties no haosa pēdējā minūtē un nodrošināt plūstošāku darbu pat sarežģītos apstākļos.
Visbeidzot – daudz ko var mainīt spēcīgas partnerattiecības un elastīgi līgumi. Daudzi uzņēmumi Latvijā strādā ar neelastīgiem ilgtermiņa līgumiem, ierobežojot savu pielāgošanās spēju, ja mainās tirgus apstākļi. Tā vietā uzņēmumiem vajadzētu ar piegādātājiem un klientiem vienoties par elastīgiem līgumiem, kuri ļauj dinamiski regulēt cenu, piegādes apjomus un pakalpojumu saņemšanas vietas. Šāda elastība ļauj ātri reaģēt uz pieprasījuma svārstībām, izmaiņām izmaksās un neparedzētām izmaiņām normatīvajos aktos.
Secinājumi
Veidojot elastīgas un reaģētspējīgas piegādes ķēdes, uzņēmumi spēj pārdzīvot traucējumus un pārvērst tos iespējās. Izveicība ļauj uzņēmumiem droši tikt galā ar neskaidrībām tirdzniecībā, izmaiņām ekonomikā un vides aizsardzības noteikumiem. Tā nodrošina uzņēmumu konkurētspēju, izmaksu efektivitāti un spēju saglabāt fokusu uz klientu pat neparedzamās situācijās.
Ja jums ir tirdzniecība Baltijas valstīs, Somijā, Zviedrijā, Dānijā vai Polijā, un meklējat transporta pakalpojumu sniedzēju, kurš varētu jums palīdzēt kļūt izveicīgākiem, droši sazinieties ar mums!
